Latvijas Dendrologu biedrība

Gada koks 2019 – Krimas liepa

Tilia x euchlora C.Koch (T. cordata x T. dasystyla) – Krimas liepa

Latvijas Dendrologu biedrība (LDB) šī gada 12. janvāra kopsapulcē ar balsu vairākumu par 2019. gada Gada koku ievēlēja Krimas liepu (Tilia x euchlora K. Koch). Tika izvirzīti divi nominanti, no kuriem otrs bija parastais skābardis (Carpinus betulus L.).

Krimas liepas izvēle bija atbalsta balsojums Ukrainas dendrologiem. Latvijas Dendrologu biedrība nosoda Krievijas veikto Krimas pussalas aneksiju un aicina uz konflikta mierīgu atrisinājumu, atgādinot sabiedrībai par  nepieciešamību stiprināt sadarbību, demokrātiju un vispārcilvēciskās vērtības Eiropā. 2006. gadā Latvijas dendrologi apmeklēja Ukrainas parkus un botāniskos dārzus, iedibinot draudzīgas attiecības ar Ukrainas kolēģiem.

Krimas liepa (Tilia x euchlora K. Koch) Latvijā ir svešzemju koku suga, precīzāk sakot, parastās un Kaukāza liepas starpsugu hibrīds, kas kā kultivārs dendroloģijā tiek izdalīts no 1838 gada. Gada koka izcelsmes areāls ir Austrumukrainas teritorija, Krima.

Koks sasniedz 25 m augstumu un veido aptuveni 8-10 m platu, pārkarenu, cilindriskas formas zaru vainagu. Īpašā koka pazīme ir 5-10 cm garās, spīdīgās, ieapaļi olveida lapas lapas ar īsu nosmailotu galotni, kas koku izceļ apkārtējo vidū. Lapas plātne pie pamata izteikti asimetriska, kaila virspuse un bālāk zaļa apakšpuse ar brūnganu matiņu pušķiem dzīslu stūros. Mala ar akotainiem gaišiem zobiņiem. Rudenī koka lapojums krāsojas gaiši dzeltenos toņos, saglabājot rakstrurīgo lapu spīdumu. Viengadīgie dzinumi un pumpuri kaili, dzeltenīgi zaļi, saules pusē reti sārtojas. Ziedkopā 3-7 ziedi. Vainaglapas nedaudz paceltas, dzeltenīgas, vienādā garumā ar putekšņlapām. Seglapa kaila, 5-8 cm gara. Latvijā zied pēc parastās liepas, ziedi salīdzinoši lieli ar intensīvu smaržu jūlija beigās, augusta sākumā. Auglis šauri elipsoidāls, ar neizteikti iezīmētām 5 ribām, biezu apvalku, klāts ar pinkaini tūbainiem matiņiem.

Stumbrs raksturojas ar samērā gludu pelēku mizu. Koki veido stabilus stumbrus ar simetrisku zarojumu, ir piemēroti pilsētu augšanas apstākļiem, jo nav izvēlīgi grunts prasību ziņā, ir sausumizturīgi, piemēroti formēšanai un cirpšanai, tiem ir maz kaitēkļu un slimību. Tomēr Krimas liepai ir viena slikta īpašība – ziedēšanas laikā tā izraisa pastiprinātu kameņu un bišu bojāeju. Krimas liepu mēdz jaukt ar Kaukāza liepu (Tilia dasystyla Stev.), kam atšķirībā no Krimas liepas lapas apakšā dzīslu stūros matiņi ir balti nevis brūngani.

Kopumā viena no skaistākajām liepām, ko Latvijā audzē jau no 19. gadsimta beigām. Koki vairāk izplatīti Latvijas centrālajā un rietumu daļā. Neskatoties uz labo ziemcietību un citām īpašībām, koka taksons apstādījumos sastopams nepamatoti reti. Tā kā Krimas liepa ir Latvijas kokaudzētavu sortimentā, biedrība aicina šos skaistos kokus plašāk izmantot apstādījumos kā soliterus, grupu un ceļmalu stādījumus.  Kokiem sākot ar 1.9 m stumbra apkārtmēru ir īpaši aizsargājamu koku – dižkoku statuss. Dižākās Krimas liepas Latvijā sasniedz aptuveni 2,5 m stumbra apkārtmēru.

Īpaši atzīmējams, ka LDB biedre Gunta Evarte – Bundere 2018. gadā izstrādāja promocijas darbu par tēmu:  “LIEPU (TILIA L.) ģints taksoni Latvijā un to izplatību limitējošo vides faktoru analīze”, iegūstot bioloģijas zinātņu doktora grādu.

Tilia x euchlora C. Koch izplatība Latvijā no Guntas Evartes – Bunderes pētījumā apsekotajiem 134 objektiem konstatēta 22% dendroloģiskos stādījumos un parkos, bet pēc literatūras datiem (kartē melnie punkti senas atradnes, gaišie pēc 1991. gada):

LDB bāzēta Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, apvienojot 85 biedrus – dendrologus un nozares interesentus.

Biedrība gada koku ievēl no 2001. gada, kad Gada koka godā bijā parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia L.). Atgādinām, ka Latvijas simtgades koks bija parastais ozols (Quercus robur L.). Aicinām par Krimas liepas atradnēm ziņot Latvijas Dendrologu biedrībai.

Biedrības kopsapulcē tika ievēlēta arī jauna valde, kurā turpmāk darbosies: Aiva Bojāre (prezidente), Andrejs Svilāns, Pēteris Evarts – Bunders (zinātniskais sekretārs), Gvido Leiburgs (viceprezidents) un Benita Rudzīte (viceprezidente).

 

Vairāk informācijas mājas lapā: www.dendrologi.lv

Informāciju sagatavoja LDB viceprezidents Gvido Leiburgs, 29135557, leiburgs@gmail.com

Дерево 2019 года – Липа крымская – Информация на русском языке

LDB pilnsapulce

Cienījamie kolēģi!

Manot vai nemanot, bet ir pienācis laiks ne tikai gadskārtējai LDB pilnsapulcei bet arī LDB valdes vēlēšanām. Visiem par prieku paziņoju, ka jātiek būs arī pie jauna LDB Valdes priekšsēdētāja jeb LDB prezidenta. Pēdējos gados mums ir pievienojušies aizrautīgi privātu augu kolekciju turētāji, ir nākuši klāt publisko dārzu apsaimniekotāji, kuri ar savu darbu ir popularizējuši dendrologu un dārzkopju cunfti. Es aicinu viņus pārdomāt un izlemt par labu viņu aktīvākai darbībai arī Latvijas Dendrologu biedrībā.

Sestdien 2019.gada 12.janvārī 11.00 tiekamies NBD Jaunās oranžērijas zālē Salaspilī. Lūgums ierasties! Ja ikgadējās sanāksmēs kvoruma jautājums nav aktuāls, tad valdes vēlēšanu gadījumā gan. Pretējā gadījumā mēneša laikā nāksies rīkot vēl vienu sanāksmi, kurā tad nu cik piedalīsies, tik piedalīsies.

Dienas kārtībā:

  1. Pārskats par aizvadīto gadu LDB un LDB gada koka dzīvē.
  2. LDB Valdes vēlēšanas.
  3. LDB Revizijas komisijas vēlēšanas.
  4. Gada koka 2019. pretendentu izvirzīšana un vēlēšanas.
  5. Citādi un dažādi ziņojumi un jautājumi.

Aicinājums laicīgi pieteikt ziņojumus (10-15minūtes) par lietām, kas varētu būt aktuālas un interesantas mums visiem (andrejs.svilans@nbd.gov.lv). No savas puses solu nelielu ieskatu 2018.gada septembra Norvēģijas ekspedīcijas galvenokārt botāniskajos aspektos.

Lūgums līdz gada beigām sakārtot biedru naudu jautājumu! Rekvizītus skat.:http://www.dendrologi.lv/rekviziti/

Priecīgus Ziemassvētkus, veiksmi jaunajā gadā un uz saredzēšanos Salaspilī 12.janvārī.

Jūsu

Andrejs Svilāns

2018.gada koks Latvijā – Ozols

Latvijas Dendrologu biedrība par 2018. gada koku vienprātīgi izvēlējusi parasto ozolu

 

Quercus robur L. Ozols ir Latvijas dižākais koks, turklāt izsenis ir ieņēmis goda vietu mitoloģijā un tautas tradīcijās ne tikai baltu apdzīvotajā teritorijā, bet arī daudz plašākā reģionā un senākā vēsturē. Ozola kā augstākās dievības – Pērkona, arī vīrišķā spēka (salīdzinājumā ar sievišķīgo liepu) simbols caurauž ne tikai latviešu folkloru un reliģisko kontekstu daļēji vai pilnīgi zaudējušas tautas tradīcijas, bet ir minēts virknē uzticamu vēsturisku dokumentu, kas apliecina šo koku īpašo vietu reliģiskajos rituālos līdz pat 19.gs, kad līdzās pirms 600 gadiem ienākušajai kristīgajai tradīcijai joprojām tiek ziedots gan kokiem, gan avotiem, gan akmeņiem. Turklāt cieņā turēti ne tikai lielie veselīgie, bet arī citi, īpaši, dobumainie koki, jo tieši koku dobumi esot uzskatīti par dievu vai garu mājokļiem, kur likta pārtika un citi ziedojumi. Viena no agrīnākajām ozola pieminēšanas reizēm ir 15.gs sākums, kad vēlākais Burgundijas hercoga galminieks ceļojošais bruņinieks Žilbērs de Lanuā (Gilbert de Lannoy) savā Livonijas ceļojuma aprakstā piemin, ka kurši savus mirušos sadedzina kādā tuvākajā birzī vai mežā, sārtu kraujot tikai un vienīgi no ozola malkas.

» Read more

LDB kopsapulce

Cienījamie kolēģi!

Dažādu ieeslu dēļ no decembra aizkavējusies ir mūsu gadskārtējā pilnsapulce. Priekšlikums sestdien 20.janvārī 10.00 tikties NBD Oranžērijas zālē Salaspilī.

Dienas kārtībā:

1.       Pārskats par 2017.gadu.

2.       Ieskats 2017.gada ekkursijā uz Poliju un Vāciju.

3.       Diskusija par LDB ekeksursiju likteni. Problēma vecā – knapi varam novākt grupu. Tuvos maršrutus visis ir izbraukājuši paši. Tālie maršruti daudziem pa dārgu, citi jau tur bijuši.

4.       Gada koka 2018.vēlēšanas. Latvijas dabas fonds kā gada dzīvotni ir izvēlējies dižkokus ar visiem dobumiem un moškariem un dobumperētājiem un praulu grauzējiem. Tā kā mēs it kā uz šo Latvijas 100gades gadu atlikām ozolu, tad tas viss varētu tīri labi sasaukties. Bet protams balsosim par visiem priekšlikumiem.

5.       Jaunu biedru uzņemšana. Man pieteikušies ir 3.

6.       Citi jautājumi: Ja ir kas nopietnāks ziņojams, būs dators un projektors, domāju 10-15 minūtes varam tam atvēlēt. Bet lūdzu pieteikt laicīgi uz andrejs.svilans@nbd.gov.lv

LDB kopsapulce

Tuvojoties gadu mijai, pienācis laiks arī LDB pilnsapulcei, kura notiks 2016.gada 10.decembrī 11.00 Nacionālā botāniskā dārza jaunās Oranžērijas konferenču zālē. » Read more

2016. GADA KOKS – OŠLAPU KĻAVA

Latvijas dendrologu biedrība par 2016. gada koku ievēlējusi ošlapu kļavu Acer negundo. Pēdējo gadu plašās invāzijas dēļ ošlapu kļava dendrologu, vides aizsardzības speciālistu un dabas draugu aprindās ir ieguvusi negatīvu slavu, to reizēm visai pamatoti sauc par „jauno latvāni”. Šajā kontekstā dendrologu izvēle pirmajā mirklī var šķist nesaprotama – gada koks tiek izvēlēts jau no 2001. gada – tātad jau sešpadsmito reizi, un vienmēr šo godu izpelnījusies kāda ievērojama savvaļas vai vismaz izcili dekoratīva svešzemju kokaugu suga. » Read more