2003. gada koks – īve (Taxus baccata L.)

Autors: Aina Priekule
Datums: 08.04.2003
Izdevums: Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai
Rubrika: Hedvigas kundzes avīze

Latvijas Dendrologu biedrībā ir tāda tradīcija – katram gadam izvēlēties savu gada koku. Iepriekšējos gados šajā godā bijis pīlādzis, tad kadiķis, bet šogad – mūžzaļā īve. Daudziem nepazīstams un svešs, jo Latvijā reti sastopams. Turklāt te aug tikai viena īves suga. Koks ir dekoratīvs un skaists, bet ļoti indīgs. Kā dabas retums un savdabīgs skujenis tas iekļauts saudzējamo kokaugu sarakstā. Ieviests no Japānas. Biežāk sastopams Kurzemē nelielās savvaļas audzēs vai atsevišķos eksemplāros vecajos muižu parkos un dārzos, kur tos savā laikā muižu dārznieki prata dekoratīvi apgriezt, veidojot pat dažādas ģeometriskas figūras un pat dzīvnieku formas. Īvi izmantoja arī dzīvžogiem, jo tā labi pacieš arī atkārtotu apgriešanu katru gadu, ātri veido figurālas formas pēc dārznieka vēlmēm. Daudzās rietumu valstīs tādas dzīva auga figūras arī tagad grezno pagalmus, terases, balkonus, ziemas dārzus, taču tas viss prasa rūpīgu kopšanu.
Enciklopēdijā atrodamas ziņas, ka augumā īve var sasniegt pat 20 metru augstumu. Lapas skujveida, garas, tumši zaļas, spīdīgas. Atsevišķu kultūru lapu krāsa var būt dažāda. Izplatīta galvenokārt Eiropas valstīs. Mīl auglīgas, vidēji smagas augsnes, ēnainas vai daļēji noēnotas vietas. Labāk ziemo zemākā temperatūrā, sākot no – 10 °C. Pavairo gan ar sēklām, gan spraudeņiem. Ģintī īvēm ļoti līdzīgas ir torejas, arī to dzimtene ir Japāna. Torejas prasīgas pēc siltāka klimata, tāpēc pie mums ļoti reti izdodas tās ieaudzēt. Sevišķi skaistas toreju un īvju audzes redzētas Kalifornijas attēlos. Gribētos, lai skaistā īve Latvijā tiktu saglabāta un būtu biežāk sastopama.