2015.gada koks – krūmu čuža

Pēteris Evarts-Bunders. Dendrologs, Latvijas dendrologu biedrības valdes loceklis.
Latvijas dendrologu biedrībapar 2015. gada koku ievēl krūmu čužu (Pentaphylloidesfruticosa), kas reizēm tiek saukta arī par klinšrozīti. No pieteiktajiem šīs nominācijas kandidātiem čuža šoreiz ieguvusi gandrīz vienprātīgu dendrologu balsojumu, kas skaidrojams gan ar to, ka čuža tiek plaši izmantota apstādījumos, gan to, ka Latvijā krūmu čuža ir rets, izzūdošs krūms, kas iekļauts gan Baltijas reģiona, gan Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā, kā arī LR MK noteikumos Nr. 396 “Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”.
Krūmu čuža ir līdz 1,5m augsts, izcili dekoratīvs rožu dzimtas krūms, kas visu vasaru bagātīgi zied dzelteniem ziediem.Latvijas dārzos, parkos un apstādījumos bieži sastopami krūmu čužaskultivāri, kas no pamatsugas atšķiras ar krūmu augstumu, ziedu un lapu krāsu. Tas ir iecienīts apstādījumu augs dēļ savas ilgstošās ziedēšanas, ātrās augšanas un noturības pret dažādiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem.
Suga savvaļā izplatīta ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā: Ziemeļeiropā, Igaunijā; Urālos, Krievijas Tālajos Austrumos arī Ziemeļamerikā.Baltijas reģionā – Ēlandē, Gotlandē vairākas vietās Igaunijā, savukārtLatvijā krūmu čuža savvaļā sastopama tikai vienā vietā – Abavas palienē pie Kandavas, dabas lieguma “Čužu purvs” teritorijā. Krūmu čuža savā plašajā areālā visbiežāk aug uz kaļķakmens klintīm, kā arī gar upju krastiem kaļķakmens klinšu piekājēs. Abavas ielejā čuža aug uz avotkaļķu nogulām, uz kurām akumulējusies plāna (10-25 cm) augsnes kārta ar izteikti sārmainu reakciju.
Krūmu čuža ir divmājnieks. Neraugoties uz to, sievišķajiem ziediem ir labi attīstītas, bet sterilas putekšnīcas,savukārt vīrišķajos ziedos pēc noziedēšanas auglis izveidojas, bet tajā neattīstās sēklas,kas var būt par kļūdu iemeslu, veicot pētījumus par sēklu veidošanos. Vienīgajā Latvijas savvaļas atradnē pēdējos 15 gados veiktajos sugas vitalitātes pētījumos konstatēts, ka sugai nenotiek normāla ģeneratīva atjaunošanās – čužas populācijā ir tikai veci krūmi, kas ražo sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, savukārt jaunu, vitālu krūmu nav.
Vai mūsu floras retums ir apdraudēts un krūmu čuža izmirst? Kas būtu darāms, lai šo atradni saglabātu arī nākotnē? Tie ir jautājumi, uz kuriem dendroloģijas eksperti centīsies gūt atbildes, savukārt izvirzot krūmu čužu kā gada koku – pievērst šai problēmai arī sabiedrības uzmanību.